@Literarists Profile picture

Pantu trokšņi

@Literarists

Šeit sēž reāls cilvēks. Viss ir paša izdomāts.

Es izeju cauri pavasara smaržai, kuru man atstāji pirms pumpuriem. Tādos ziedošos un pelēcīgos Es tajos tevis dēļ iemīlējos.


Tikties ar tevi negaidīti, bija pieķeries kā dadzim vilnā. Un, piedod, es nevaru aizmirst. Nedz to brīdi, nedz Tevi pašu.


Zem pavasara, tava trauslā dvēselīte trīc, Un tu mirdzi kā sniegpulkstentiņos atrasts rīts.


Tie akmeņi pēdas kutina, Viļņi gar ceļiem šalc. Šis debesjums mani lutina, Es aizveru acis, un viss tik balts...


Man tevis vienmēr ir par maz, bet daudz neprasu.Pietiek ar nieku. Vienu mirkli. Un šie rada prieku, elpu, dzīvību. Jūtos ar tevi tik dzīvs.


Zem koku baltiem zariem, es atcerējos pavasari tavu. Un kad rudenī ziedu plūkšu. es negaidīti tevi noskūpstīšu.


Uzaicini mani pie sevis un iemigsim mēs abi. Kā divi vienā ...un es zvēru, man būs labi.


Es gribu daudz ko teikt. Un mīlēt. Un dzīvot. Un elpot. Un neskopoties. Tikai tik daudz gribu. Un vēl tik vien kā saujiņu. Tavu saujiņu.


Mīlestība ir pašnāvība. Ar mīlestību neskopojas ar to dalās. Tikai mēs paši. Tikai mēs. Paši.


United States Trends
Loading...

Something went wrong.


Something went wrong.